Atdusa (Rest)

Es reizēm tik ļoti brīnos par cilvēkiem. Neticība ir tik dziļi iesēdusies katrā no mums, ieskaitot mani pašu! Mēs bieži vien skatāmies uz apstākļiem, tad paskatāmies, ko Dievs saka savā vārdā, bet tomēr turpinām iet nepareizajā, pašu izdomātajā virzienā, prātodami, ka Dievs nebūs domājis tā, kā ir pateicis, vai ka Dievs nav domājis to attiecībā uz mūsu situāciju. Es tā esmu rīkojies daudzas reizes. Mūsu simpātijas un mūsu apmulsums var mūs novest uz neticības un nepaklausības ceļa.

Tas, ko man pēdējā laikā ir nācies novērot, mani satriec vēl dziļāk. Cilvēki, kuri sludina atdusēšanos Kristū, bieži vien ir fiziski gandrīz pilnīgi izdeguši, psihiski un emocionāli pārguruši. Viņi bieži vien ir noraizējušies par kādiem viņu personiskās dzīves aspektiem. Es reizēm arī tāds esmu. Kāpēc? Es tiešām esmu pārliecināts, ka tas tā ir tāpēc, ka mēs runājam vairāk no mūsu galvas nekā no mūsu sirds. Mēs runājam, vadoties no zināšanām, bet ne no personiskās pieredzes. Kā to var droši pateikt? Kad vien kāds mums nosauc visu ko, kas mums ir jādara, lai sasniegtu atdusu (rest), tad iespējams, ka viņam nav nekādas pieredzes, no kuras smelties. Tiek sastādīti darāmā saraksti, nevis sirdis iedrošinātas redzēt Jēzu. Tādas lietas kā Bībeles lasīšana, biežāka un ilgāka Dieva lūgšana, rakstu pārdomāšana, uzmanības koncentrēšana uz patiesību, ienaidnieka atvairīšana, savas identitātes apzināšanās, kalpošana citiem, devīgāka došana, smagāka strādāšana... Ir labi, ja visas šīs lietas tiek darītas, bet labais ir vislabākā ienaidnieks. Lietas, kuras ir paredzētas, lai vestu mūs pie Kristus, var mūs aizvest projām no Viņa, ja mums ir izveidojusies atkarība no kaut kā cita nevis no Viņa.

Nekas, ko mēs spējam izdarīt, neievedīs mūs atdusas vietā. Vienīgi saņemot to, ko Viņš piedāvā, mēs tiešām saņemsim mieru. Atdusēties Viņā ir tik vienkārši kā dziļi ievilkt elpu, pa vidu starp mūsu mēģinājumiem, cīņām un stresiem, un dzirdēt, kā Viņa balss saka: "Jā, mans bērns, tas ir smagi; taču tev ir DIEVS!"

Atdusa nāk nevis no tā, ko mēs spējam paveikt, bet gan no visa tā, ko Viņš paveic mūsu labā ikvienā mirklī. Ieklausies Viņa mierīgajā, klusajā balsī! Klausies, ko Viņš mums saka un ATPŪTIES! Mums ir DIEVS! Viņš nav atvedis mūs šurp, lai pamestu. Mēs esam tieši tur, kur Viņš vēlas, lai mēs atrastos. Ja Viņš gribētu, lai mēs esam kaut kur citur, mēs būtu tur. Es slavēju Viņu par to, ka Viņš ir uzticams! Mēs esam PATIESI svētīti! 

Rimsties!(Rest!)

Mans dēls nesen mācījās par cilvēka ķermeni un atklāja, ka tas aug vienīgi tad, kad mēs guļam. Ko tas saka par mūsu garīgumu? Viss mums sludina Jēzu! Atpūties Viņā!