Kad es biju bērns (When I Was a Child) 

Pirms dažām dienām, iedams gulēt, es domāju par to, kā tas nāk, ka mēs ticam, ka paklausība un pienākums ir kristieša brieduma iemiesojums. Nākošajā rītā es pamodos ar vienu Bībeles pantu prātā: "Kad es biju bērns, es runāju kā bērns, es sapratu kā bērns, es domāju kā bērns; bet kad es kļuvu vīrs, es atmetu bērnišķīgās lietas." (1. Korintiešiem 13:11) Kad es gremdējos pārdomās par šo pantu, Kungs vadīja mani pievērsties pārdomām par attiecībām, kādas man ir ar maniem vecākiem. Biju ārkārtīgi pārsteigts par to, cik liela bija to līdzība ar manām attiecībām ar Viņu.

Kad es biju bērns, mani kontrolēja noteikumi un "likumi", kas bija radīti, lai es varētu vingrināties un mācīties, kā man vajadzētu darboties. Ja es pārkāpu noteikumus, es tiku sodīts, lai tiktu panāktas pārmaiņas manā sirdī. Tas man atgādina par Dieva likumu, kura uzdevums bija atvest mūs pie Kristus. (Skat. Galatiešiem 3:19-25). Kad es augu un nobriedu, likumi un noteikumi mūsu mājās sāka atkrist, bet manas attiecības ar vecākiem sāka iegūt jaunu dinamiku. Tas bija svārstīšanās process starp manu paša ceļu un viņu ceļu, kas līdzinājās "atšķiršanai no krūts" un prasīja gadus. Šajā laikā noteikumi turpināja pastāvēt, taču tie pamazām atkāpās otrajā plānā, dodot vietu mūsu savstarpējo attiecību ietekmei.

  Kopš tā laika ir pagājuši daudzi gadi un manā dzīvē daudz kas ir noticis. Attiecības ar maniem vecākiem ir piedzīvojušas milzīgu izaugsi, un mēs vairs nerunājam par noteikumiem. Kas agrāk tika darīts pienākuma pēc, tagad ir mīlestības un nodošanās dabisks rezultāts. Mūsu attiecības ir daudzu tuvības gadu rezultāts; viss, kas kādreiz bija "jādara", tagad ir kļuvis par "gribu darīt". Kristus dēļ mums ir kopīga daba un pamats, kas dod mums gara un mērķa vienotību. Tāpat tas ir, kad mūsu attiecības ar Dievu iegūst briedumu. "Tādēļ stāviet stipri brīvībā, ar kuru Kristus mūs ir atsvabinājis, un neļaujieties atkal iejūgties kalpības (likuma) jūgā!" (Galatiešiem 5:1)

  Nākošreiz, kad tu domāsi par pienākumu un paklausību savās attiecībās ar Dievu, atceries, ka tas nav mūsu kristīgās dzīves visaugstākais mērķis. Neļauj maldiem ievilkt tevi cīņā brieduma trūkuma dēļ, bet atceries, ka "Kad tu biji bērns, tu runāji kā bērns, tu saprati kā bērns, tu domāji kā bērns; bet kad tu kļuvi vīrs, tu atmeti bērnišķīgās lietas." (1. Kor. 13:11) Šis ir Dieva mērķis priekš mums: "pazīt Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu." (Jāņa 17:3)