Ar ko tas beidzas! (The Rest of the Story)

Mēs pa elektronisko pastu saņēmām jautājumu: "Ja nu es saprotu, ka nespēju un ka man ārkārtīgi nepieciešams Jēzus, kā lai es Jēzu "dabūju"? Kādā populārā amerikāņu radio raidījumā vadītājs parasti saka: "Tagad ir pienācis laiks ... izstāstīt, ar ko tas beidzās!"

Mums, Dieva bērniem, īstā cīņa par to, lai mēs būtu labprātīgi ATDUSĒTIES tajā, kas mums jau pieder. Ienaidnieks mūs ievilina maldīgā ticībā, ka mūsos nav Kristus pilnības, un mēs dzenamies pēc lietām, par kurām domājam, ka mums to nav. Paskaidrošu, ko es ar to domāju. Tu vari kādā rītā pamosties, paskatīties uz piebraucamo ceļu un ieraudzīt, ka tur nestāv tava automašīna. Cenzdamies to atrast, tu panikā meties to meklēt, vispirms tuvākajā apkaimē, pēc tam aizvien tālāk. Jo ilgāk tu meklē, jo lielāka bezcerība tevi pārņem. Jo lielāka bezcerība tevi pārņem, jo vairāk tu zaudē dūšu. Drīz vien tu nonāc izmisumā. Tu jūties bezpalīdzīgs un bezcerīgs, un, lai cik cītīgi tu nemeklētu, tu nespēj atrast savu auto. Pilnīgā bezcerībā tu beidzot atmet ar roku un beidz meklēt. Tu atgriezies mājās un atver savas garāžas durvis, vienīgi lai atklātu, ka tava automašīna visu laiku bija tur. Tā nekad nebija bijuši uz piebraucamā ceļa.

Mēs bieži vien izmisīgi meklējam to, kas mums jau ir. Jēzus mājo mūsos. Mēs esam pilnīgi Kristū. Bet tāpēc, ka mēs noticam meliem, ka mums kaut kā pietrūkst, mēs dodamies meklēt to, kas mums jau ir. Tajā brīdī, kad mēs dodamies to meklēt, mēs to nespējam atrast. Vienīgi tad, kad esam pietiekoši izmisuši, lai atteiktos no savām pūlēm un atgrieztos sākuma punktā, mēs atklāsim, ka Jēzus IR viss, kas mums nepieciešams. Šī ir atpūtas vieta. Šī ir vieta, kur pieglausties Jēzum un atzīt, ka atsevišķi no Viņa mēs nespējam neko.

Kā ticīgie mēs "dabūjam" Jēzu, vienkārši apzinoties faktu, ka mums Viņš jau ir. Viņš ir apsolījis, ka nekad nepametīs un neatstums mūs, un pat ja mēs ejam cauri nāves ēnu ielejai, Viņš ir ar mums! Tas ir apbrīnojams atklājums, ka mēs burtiski stāvam Kunga klātnībā! Taču to ir iespējams saprast vienīgi ticībā. Tas burtiski nozīmē, ka mēs spējam apzināties Viņu vienīgi, paļaujoties uz to, ka Viņš domāja tieši to, ko teica, pat ja nejūtam Viņu vai nedomājam, ka Viņš ir ar mums. Nav NEKĀ, kas mums būtu jādara vai "jādabū", lai mēs iegūtu Viņa klātnību! Viņš IR klātesošs!

Visas mūsu nepietiekamības un cīņas saistās ar to, lai mēs pievērstu savu uzmanību un kļūtu atkal atkarīgi no Jēzus, tā lai mēs atzītu, ka atsevišķi no Viņa mēs nespējam paveikt neko. Tad mēs esam brīvi beigt mēģināt un ļaut Kristum darīt (vai nedarīt) caur mums jebko pēc Viņa izvēles. Būtība nav darīšanā. Būtība ir "būšanā". Mēs varam ATDUSĒTIES Kristū (būt mierā un zināt, ka VIŅŠ ir Dievs), un mūsu vienīgais darbs ir atbildēt uz to, ko Viņš atklāj caur mūsu intīmajām attiecībām ar Viņu. Viņš ir mūsu izmisuma objekts. Viņš ir tas, ko tik izmisīgi meklējam, taču Viņš mums jau ir. Atdusa Kristū ir "stāsta BEIGAS!"

(Atceries: Ir svarīgi noskaidrot, ka garīgās realitātes nespēj "iemācīt" nekāds daudzums izskaidrojumu. Šis raksts vienkārši ir mans vārgais mēģinājums izteikt to, ko esmu redzējis un dzirdējis savā ceļā kopā ar Kristu. Šo rakstu sērijas uzdevums ir nevis pateikt tev, ko darīt, lai tu iemantotu tuvākas attiecības ar Kristu, bet gan iedrošināt tevi turpināt tiekties pēc tuvākām attiecībām ar Viņu, ļaujot Viņam noteikt, kā tas izskatās.)

Mike Rule