Bailes no atpūtas (The Fear of Rest) 

Ja mēs apstājamies un mirkli padomājam, kaut kur dziļi iekšienē mēs visi dzirdam kaut ko (vai kādu) sakām, ka mums vajag "darīt" vairāk. Mēs dzirdam, ka nevaram turpināt sēdēt, ka mums JĀSĀK kaut kas darīt un jāķeras klāt tā Kunga darbiem. Kad mēs kā tapas esam iedzīti pašā Dzīvības avotā (Jēzū) un paļaujamies uz to, ka Viņš ir mūsu motivācija un mūsu spēka avots attiecībā uz jebko, vai ir iespējams, ka mēs pārvērtīsimies par savas iegribas apmierinošiem, slinkiem, tūļīgiem, nekam nederīgiem cilvēkiem? Mūsu pārliecība, ka mums vajag čaklāk strādāt, lai uzlabotu savu garīgo stāvokli, liecina par to, ka mēs dzīvojam šaubās un bailēs, nevis ticībā. Mums trūkst paļāvības uz to, ka Viņš, kas iesācis mūsos labo darbu, to pabeigs līdz Jēzus Kristus dienai. (Filipiešiem 1:6)

Ja mans pirksts atrastos elektriskās spuldzes ligzdā, nekas nenotiktu līdz brīdim, kad kāds nospiestu slēdzi. Tiklīdz kāds to izdarītu, es vairs nebūtu tas pats! Tas dziļi ietekmētu manu dzīvi. Gadās laika periodi, kad ŠĶIET, ka nekas nenotiek. Darbs, kas notiek cilvēka sirdī, ir svarīgāks, nekā ārējā uzvedība. Ja iekšpusē viss atrodas savās vietās, ārējais notiks, tiklīdz Dievs nospiedīs slēdzi. Es nesaku, ka jebkad pienāk brīdis, kad viss tiek atrisināts reizi par visām reizēm, bet gan drīzāk tā ir mirkli pēc mirkļa izdarīta izvēle saņemt. Mūsu daļa ir griezties pie Dieva, Viņš izdarīs pārējo. Iekšējā sagatavošana var ilgt gadiem, taču tas ir Dieva lēmums. Ja mēs ieskatāmies rakstos, tad redzam, ka ikvienam cilvēkam, caur kuru Dievs darbojās, bija šķietamas pasivitātes periodi. Mozus gaidīja 40 gadus; Jēzum tie bija vairāk nekā 30 gadi, Pāvilam 3 gadi. Dievs to nosaka, ne jau mēs.

Ir grūti pieņemt izaicinājumu uzticēties Dievam attiecībā uz mūsu dzīvēm. Reizēm ir vēl grūtāk uzticēties Dievam attiecībā uz citu cilvēku dzīvēm. Izaicinājuma būtība ir staigāt ticībā un nevis skatīšanā. Tā ir dzīve, kurai vairāk raksturīga uzticēšanās Dievam nekā lietu ņemšana savās rokās un mēģināšana panākt, lai kaut kas notiktu. Tā ir dzīve ticībā nevis bailēs.