Nesavtiba

Nesavtība

Es nesen domāju par to, kā tas nāk, ka mēs kristieši tik bieži esam apsēsti ar nesavtību. Būšu pilnīgi atklāts: ikviens no mums nāca pie Kristus absolūti savtīgu mērķu vadīts. Mēs negribējām nonākt ellē, mēs bijām pārliecināti par savu samaitātību grēka dēļ un vēlējāmies nonākt atjaunotās attiecībās ar Dievu. Visi mūsu iemesli bija savtīgi. Vai kaut viens no mums nāca pie Kristus Viņa dēļ? Jā, Jēzus sastapās ar mums mūsu pilnīgi egocentriskajā stāvoklī un tur mūs pieņēma.

Mēs esam radīti pēc Dieva līdzības, taču arī izkropļoti grēka dēļ. Dievs dedzīgi vēlas būt visa centrā, taču ne aiz tā paša iemesla, kādēļ mēs esam egocentriski. Tas nav Viņa ieguvumam; Viņš dedzīgi vēlas būt visu lietu centrā MŪSU labumam. Viņš nav tāds kā mēs! (Skat. Ps. 50:21) Mūsu kritušajā, izkropļotajā stāvoklī mēs arī dedzīgi ilgojamies būt visu lietu centrā - mūsu pašu labumam, nevis citu labumam.

Kristus dzīvība ir pašaizliedzīga, taču savā miesā esmu savtīgs. Kad cenšos būt pašaizliedzīgs, viss beidzas ar to, ka esmu vēl vairāk savtīgs, jo tas esmu ES miesā, kas mēģina kaut kas būt. Vienīgais iemesls, kāpēc gribu būt nesavtīgs, kad staigāju miesā, ir savu plānu īstenošanas, manas reputācijas, manas valstības, manas slavas un manas taisnības veicināšana. Es mīlu citus, lai mani pieņemtu, lai es kļūtu nozīmīgs, iemantotu atzinību un augstu novērtējumu no cilvēkiem un lai citi mani arī mīlētu. Citiem vārdiem, kad mēģinu būt nesavtīgs miesas spēkā, esmu viena vienīga lepnība un savtība. Es domāju par sevi nevis mazāk (bieži); bet gan vairāk!

Kā tad mums to pārvarēt? Kurš mani var izglābt no šī nāvei nolemtā ķermeņa? Pateicība Dievam par Jēzu Kristu, Viņa Dēlu. Kristus dzīvība ir nesavtīga. Ja es staigāšu Viņā kā esmu Viņu saņēmis - savtīgu iemeslu dēļ -, vēršoties pie Viņa ar visām savām savtīgajām vajadzībām un alkām, Viņš mani piepildīs. Viņa dzīvība sāks plūst no manis un man vairāk būs raksturīga nesavtība. Taču tas nebūšu es, kas to dara; VIŅŠ to darīs caur mani. Patiesībā ir tā, ka, jo vairāk apsēsts ar Viņu es kļūstu un jo vairāk es vēršos pie Viņa ar savām vajadzībām, jo atvērtāks iepretī Viņam es kļūstu. Es dzīvoju ar atvērtu sirdi un Viņam pievērstu ausi. Kad Viņš runā, vada un saka priekšā, es atsaucos Viņa vadībai, jo nemaz nespēju to nedarīt. Tomēr esmu tā iegrimis savā dzīvē kopā ar Viņu, ka neierasti maz pamanu, cik nesavtīgs kļūstu, un tas ir Dieva, nevis mūsu izcilais veikums. Es esmu tikai vecs zemes trauks - vecs, ieplīsis pods -, taču esmu pilns ar lieliem dārgumiem. Es runāju par lielo noslēpumu, tas ir, "Kristus jūsos, Godības cerība." (Skat. Kolosiešiem 1:27)

Panti pārdomām

Jāņa 5:44 Kā jūs varat ticēt? Jūs esat aizņemti, vākdami uzslavas cits no cita, nevis meklēdami uzslavu vienīgi no Dieva.

1.Jāņa 4:19 Mēs tagad mīlam tāpēc, ka Viņš pirmais mūs mīlēja.

1. Tesaloniķiešiem 3:12 Un kas attiecas uz jums, lai Kungs dara, ka jūs pieaugat un plūstat pāri mīlestībā cits pret citu, patiesi pret ikvienu, tāpat kā mēs jūs mīlam…

Galatiešiem 5:25 Tā kā caur Garu mums ir Dzīvība, tad arī caur Garu kārtosim savas dzīves ik dienas.

Mike Rule

Tekstu atļauts izmantot nekomerciālai (bezmaksas) izplatīšanai. Lūdzam iekļaut informāciju par mūsu autortiesībām, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu. Paldies.