Vajāšanas (Persecution)

Jēzus nāca, lai atnestu vēsti par Dieva mīlestību un apžēlošanos, kas bija ārkārtīgi nepopulāra pie daudziem reliģioziem un paštaisniem cilvēkiem. Kaut arī tas beigu beigās maksāja Viņam dzīvību, tā bija Viņa vislielākā uzvara. Viņa vēsti turpināja izplatīt Viņa mācekļi, tomēr tā vēl joprojām bija nepopulāra un daudziem atnesa vajāšanas un nāvi. Arī Pāvils daudz tika vajāts un visbeidzot nogalināts par to, ka sludināja Kristus vēsti.

Nekas nav mainījies. Pēc diviem tūkstošiem gadu kristieši turpina ciest Kristus vēsts dēļ. Domāju, ka ir svarīgi atzīmēt, ka, kaut arī ir tiesa, ka liela daļa vajāšanu nāk no pasaules, vislielākās vajāšanas vēsturē drīzāk ir nākušas no Baznīcas iekšienes nekā no ārpuses.

Jēzus sacīja: "Piesargieties no farizeju un saduķeju rauga." Es domāju, ka mēs nepamanām brīdinājumu mums pašiem. Mēs ticam, kas tas ir domāts tiem "paštaisnajiem liekuļiem" tur ārā, un noteikti ne jau mums. Mācekļi tā jutās, kad Jēzus sacīja, ka viens no tiem Viņu nodos. "Ne jau es, Kungs!" Būsim reālisti un atzīsim, ka brīdinājums, kuru izteica Jēzus, IR domāts mums!

Raugs ir kaut kas, kas šķiet esam tik nenozīmīgs, taču tā potenciāls ir milzīgs. Ja tam dod vaļu, tas izpletīs lietas milzīgi lielas.

Tieši to ar mums izdara reliģija un paštaisnība, un tas notiek tik viltīgi, ka mēs to bieži vien pat nepamanām. Mēs godīgi domājam, ka ar mums viss ir kārtībā, kamēr esam akli iepretī paši savai liekulībai un paštaisnībai. To var pārbaudīt sekojoši: Ja tu domā, ka šī vēsts ir domāta "tiem tur ārpusē", vai ja tu domā par kādu, kuram tiešām ir nepieciešams dzirdēt šo vēsti, tad tu ar to esi vienīgi pierādījis, ka tā ir domāta tev.

Mēs sakām, ka viss, kas mums vajadzīgs, ir Jēzus, taču mēs nedomājam par to, ko mēs darītu, ja mums Viņš būtu. Vai mēs Viņu aizliegtu, vajātu un beigu beigās piesistu krustā? "Taču ne es, Kungs!" Man ir aizdomas, ka mēs rīkotos tieši tā, un baidos, ka es būtu viens no tiem, kas vadītu šo varzu. Mēs visi esam inficēti ar farizeju raugu.

Jēzus izaicināja mūs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu un mīlēt savus ienaidniekus, un lūgt par tiem, kas mūs vajā. Jānis izaicināja mūs mīlēt savu brāli. Neviens nav izslēgts no Viņa mīlestības, tādēļ neviens nav izslēdzams no mūsu mīlestības. Kad es salīdzinu savu dzīvi ar šo standartu, es redzu savus kritienus, bet es slavēju Dievu par to, ka tas parāda manu nepieciešamību pēc Jēzus. Jēzus nāca, lai atnestu vēsti par Dieva mīlestību un apžēlošanos, kas Viņam pašam atnesa vajāšanas, kas beidzās ar uzvaru. Ja es neļauju Viņam mīlēt caur mani, tad es neesmu pievērsis uzmanību Jēzus vārdiem un raugs ātri vien darīs savu. Viņš ir vienīgais, kurš pilnīgi mīl ikvienu, un es esmu izaicināts ļaut Viņam darīt to caur mani.

"Ja man nav mīlestības, tad es neesmu nekas." 1. Kor. 13:2b