Pilnīgi Viņā (Complete in Him)

Mēs par savas kristieša dzīves pamatu padarām iedvesmu (Es esmu pacilāts.), sviedrus (Es smagi strādāju pie tā), apmācību (Es apgūstu pareizo doktrīnu, teoloģiju, pārliecību utml.) Taču tā nebalstās uz iedvesmas, sviedriem vai apmācības, tā balstās uz atklāsmes. Mēs to nespējam ienest sevī. Tā tas ir ar nolūku. Mēs nelūdzam: "Kungs, dari, ka es jūtos, strādāju vai mācos...", mēs lūdzam: "Kungs, dari, ka mēs paliekam mierā un atļaujam Tev atklāties mums." Ne jau tas, ko mēs nespējam paveikt, apdraud mūs visvairāk, jo mēs šajā jomā apzināmies savu atkarību no Viņa. Mūs apdraud tas, ko mēs spējam paveikt. Kad mēs domājam, ka kaut ko spējam, tad mēs nesaskatām savas vajadzības. Tās ir briesmas, kas slēpjas labajā. Viņš neprasa, lai mēs būtu labi, Viņš pasludina, ka mēs ESAM svēti. Kad mēs ieraugām savu vajadzību, mēs varam saņemt iedrošinājumu, jo tas ir pirmais solis. Mēs varam būt droši, ka Viņš darbojas un strādā. Šeit draudošās briesmas ir ieraudzīt vajadzību un smagi strādāt, lai izmainītos. Taču mēs nespējam mainīties, jo mēs esam tādi, kādus Viņš mūs ir radījis. Mēs esam radīti Viņa līdzībā. Mēs esam radīti godībai. Tāpēc, ka mēs esam Viņa līdzinieki, mēs spējam radīt godu paši sev, taču Viņš nevēlas, lai mums ir gods mums pašiem, Viņš grib, lai mēs izstarojam Viņa godu. Tā nu mēs novirzāmies sāņus, mēģinot paveikt visu, ko redzam, ka mums tas vajadzīgs, un mēs lūdzam, lai Viņš svētī mūsu pūles. Taču Viņš nesvētī, un beigās mēs spēku izsīkumā vaicājam: "Kur tu esi aizgājis?" Tad mēs sākam saprast, ka mums jāatpūšas Viņā, un mēs pieliekam lielas pūles, lai atpūstos un paliktu Viņā. Taču atklājam, ka arī tas neizdodas. Viņš ienes grūtības, likstas un problēmas mūsu dzīvēs un palikšana beidzas kā bezcerība (frustration). Un cauri šai bezcerībai Viņš strādā, lai paveiktu vienu lietu... lai atklātos Viņš un Viņa godība.

Kad mēs ieraugām, ka nespējam to, ko bijām domājuši, ka "spējam izdarīt", tad Viņš spēj - un mēs atskārstam, ka paliekam Viņa klātnībā. Vienīgi tad Viņš plūdīs caur mums.

Mēs meklējam iespējas kļūt nevis spēcīgākiem, bet gan nespēcīgākiem un atkarīgākiem. Viņa spēks sasniedz pilnību mūsu nespēkā.

Ļaujiet man uzdot vienu jautājumu: "Vai jūs zināt, ka tieši šajā brīdī atrodaties pašā Viņa gribas "desmitniekā"?" Novērtējiet savas attiecības ar Dievu pēc desmit iedaļu skalas (1=distancētas, 10=maksimāli iespējami tuvas)! Ja jūsu vērtējums ir kaut kas cits nevis 10, jūs sakāt, ka ir kaut kas, kas jums jādara, lai jūsu attiecības ar Viņu būtu tuvākas. Redziet, nav tā, ka kādi būtu ieguvuši 10 punktus un kādi nē. Ja Kristus ir mūsos, mēs visi esam "desmitnieki". Mums nav vajadzīgs kļūt tuvākiem, mums ir nepieciešama atklāsme attiecībā uz to, kur mēs atrodamies. Viņš mūs ir nolicis tieši tur, kur vēlas, lai mēs esam, tieši tajā vietā, tieši tajā laikā, lai paveiktu to, ko Viņš vēlas paveikt caur mums. Viņš darbojas mūsu apstākļos, lai mēs nonāktu pie sava ego izsīkuma un pilnībā atskārstu, kas esam Kristū. Mēs esam pilnīgi (complete) Viņā. Tādējādi jebkas, kas ienāk mūsu dzīvē (izņemot mūsu egoistiskās miesīgās izvēles... un pat tās Viņš izmanto), nāk vienīgi no Viņa rokas. Vai tas būtu kas labs, vai slikts, Dievs ir tas, kas to dara, un tas kalpo vienam mērķim... lai definētu Dievu un parādītu mums, kas "ir Dievs" un kas "nav Dievs". Tā mērķis ir padarīt saskatāmu atšķirību starp Viņu un mani. Viss kalpo tam, lai atklātu, cik ārkārtīgi mums ir nepieciešams Viņš un viss, ko VIŅŠ dara katras dienas katrā mirklī. Tu esi pilnīgs Viņā, un tu atrodies tieši tur, kur Viņš vēlas, lai tu atrastos, tāpēc tu vari atpūsties. Ja Viņš gribētu, lai tu esi kaut kur citur, tu atrastos tur.