Bērnu spēle (Child's Play)

Dievs vēlas, lai mēs saskatām Viņu ikvienā mirklī un ikvienā mūsu dzīves jomā. Mēs līdz galam nesaprotam, cik dziļa patiesībā ir mūsu sirds apcietinātība un ticības trūkums. Liela daļa tā sauktās kristīgās mācības mūsdienās māca melus. Mums ir mācīts: "Dievs nedarīs tavā vietā to, ko tu vari izdarīt pats." Tie ir meli. Ja mēs spējam to paveikt, tad tas ir nevis īsts Tēva darbs, bet gan bērnu spēle.

Vairums bērnu vēlas kopā ar tēti darīt viņa darbu, taču nav spējīgi paši to paveikt. Mīloši tēvi aicina bērnu piedalīties un uztic viņam kādu nelielu uzdevumu. Ja bērns kaut mazliet izprot situāciju, tad viņš zina, ka patstāvīgi nespēs uzdevumu izpildīt. Patiešām mīlošs tēvs nekad neatraidīs savu bērnu, ja bērns ir atnācis un saka: "Tēti, es nevaru..." Tēvs kopā ar bērnu soli pa solim izies cauri uzdevumam. Viņš uzticēs bērnam darīt to, ko tas spēj paveikt viņa vadībā. Varētu šķist, ka bērns paveic darbu, bet patiesi gudrs bērns apzinās, ka bez tēva tur nekas labs nesanāktu. Vienīgi tēva darbs panāk to, ka jebkas ir paveikts. Kad darbs ir padarīts, tēvs un bērns pakāpjas atpakaļ un ar lepnumu apskata, ko ir kopā paveikuši. Tad bērns paskatās augšup uz tēti ar apbrīnu un pārsteigumu to darbu dēļ, ko ir paveikušas viņa tēta rokas.

Tik daudz kas no tā, ko mēs saucam par Valstības darbu, patiesībā ir bērnu spēle. Darbs, ko mūsu Tēvs grib paveikt, tik tālu pārsniedz mūsu spējas. Kad kopā ar Viņu piedalāmies Viņa darbā, mēs zinām, ka mums pašiem nav nekādas iespējas jebko paveikt un Viņš saņem slavu un godu par savu roku darbiem. Viņš tik ļoti mūs mīl, ka uzaicina mūs piedalīties Viņa darbā. Kāpēc mēs tik labprāt noliedzam Viņu, sludinot visu, kas mums jādara, un visu, par ko mums jācīnās? Viss, ko Viņš prasa, ir atdusēties Viņā un atzīt to, ka Viņš mums ir ārkārtīgi nepieciešams ikvienā mirklī un dzīves jomā. Ja mēs spējam kaut ko paveikt, kā darbu tad mēs patiesībā darām?