Viss, ko es spēju paveikt?  (All I can do?)

Domāšanas veids, kurā es ļoti bieži iekrītu, runājot ar cilvēkiem un dodot padomus, ir: "Mums jādara viss, ko SPĒJAM, un tas, ko nespējam, jāatstāj Dieva ziņā." Kaut arī tā varētu būt patiesība, tā nav pilnīga patiesība.

Šis apgalvojums var kļūt bīstams, jo ir kaut kas, kas mums visiem piemīt un kas kavē Kristus dzīvībai atklāties caur mums, ... PIEŅĒMUMI. Ļaujiet paskaidrot! Kad es saskaros ar situāciju, man ir tendence reaģēt uz to, vadoties no savas pieredzes, kas gūta līdzīgās situācijās pagātnē. Ja es to daru, es tajā pat mirklī esmu izdarījis MILZUM DAUDZ pieņēmumu. Un man ir nācies atklāt, ka tādā veidā es katru reizi kļūdos.

Dievs ir bijis uzticams un parādījis, ka tad, kad tiešām ir kaut kas jādara, es nespēju darīt neko. Tomēr es spēju darīt visas lietas caur Kristu ... vai, pareizāk, Kristus caur mani spēj darīt visas lietas. Man šķiet, ka es esmu kā tāda noliktava. Dievs panāk, ka noteiktajā situācijā atklājas, kas ir manī - nevis lai piedāvātu, ko spēju darīt - bet gan lai ieraudzītu, ko Viņš gatavojas darīt. Viņš var parādīt resursus (noliktava) manī, kas ir Viņa kontrolēti (pieredze, zināšanas, izpratne utml.), taču tikpat labi Viņš varētu sākt sacīt un atklāt caur mani kaut ko, ko es nekad agrāk neesmu ne dzirdējis, ne domājis. Ja es daru to, ko spēju darīt, es neļauju Viņam plūst caur mani. Kristus vēlas plūst caur mums, atsaucoties mūsu uzaicinājumam mirkli pēc mirkļa. Tā nav lieta, ko var nokārtot reizi par visām reizēm.

Galvenais ir nespēks. Kad mēs ieraugām, ka nespējam to, ko bijām domājuši, ka "spējam izdarīt", tad Viņš spēj - un mēs atskārstam, ka paliekam Viņa klātnībā. Vienīgi tad Viņš plūdīs caur mums. Mēs meklējam iespējas kļūt nevis spēcīgākiem, bet gan nespēcīgākiem un atkarīgākiem. Viņa spēks sasniedz pilnību mūsu nespēkā. Un es pastāvīgi lūdzu Dievu: "Kungs, dari mani nespēcīgāku..."

Kad mēs ieraugām savu nespēku un esam gatavi atzīt, ka tas ir mūsu, mēs atklāsim brīvību, kas mums ir Viņā. Kad mēs esam absolūti atkarīgi no Viņa, Viņš darbosies caur mūsu izvēlēm. Mēs zināsim, ka VIŅŠ ir devis mums mūsu sirds ilgas (Viņš ir ielicis šīs ilgas mūsos, un tagad piepilda to, pēc kā ir licis mums ilgoties). Un tas nozīmē vienkārši darboties un atbildēt uz to, ko Viņš dara ap mums, apzinoties mūsu izmisīgo vajadzību, neizdarot nekādus iepriekšējus pieņēmumus un atbildot uz to, ko VIŅŠ liek mums uz sirds darīt ikvienā mirklī, kas mums dots! Vai tas neiedveš godbijību? Vai VIŅŠ neiedveš godbijību?