Labs liecinieks (A Good Witness)

Mēs tik bieži esam nobažījušies par mūsu kā kristiešu liecību. Mēs gribam būt absolūti droši par to, ka neviens nekad nevarētu pateikt neko sliktu par mums, kas apdraudētu mūsu statusu kā Jēzus lieciniekiem! Mēs centīgi pūlamies novērst ikvienu situāciju, kas kaut mazdrusciņ varētu aptraipīt mūsu nevainojamo reputāciju. Mēs arī atkārtoti dzirdam, kā tas tiek mācīts baznīcā.

Vai Jēzum tiešām bija svarīgi, lai viņam būtu nevainojami liecinieki? Nu, paskatīsimies. Viņš klīda apkārt kopā ar cilvēkiem no sava laika sabiedrības viszemākajiem slāņiem: zvejniekiem un muitniekiem. Viņš bieži tika redzēts kopā ar prostitūtām un sievietēm ar apšaubāmu reputāciju; reizēm Viņš pat tika redzēts divatā ar tādām! Viņš bija dumpinieks, tāpēc ka Viņš vērsās pret sava laika sistēmu un lika baznīcas līderiem izskatīties pilnīgi muļķīgi, atklājot viņu liekulību. Un Viņš bija klaidonis bez mājām, kurš bieži tika redzēts ubagu un slimnieku ielenkumā.

Tad kurš ir tas, kuram rūp labi liecinieki? Vienīgi tie, kas ir norūpējušies par savu imidžu. Ir kāds vienkāršs veids, kā to pārbaudīt... Kā mēs justos, ja viens no mūsu brāļiem vai māsām Kristū redzētu mūs iznākam no netīras viesnīcas kopā ar kādu pretējā dzimuma personu, kas nebūtu mūsu dzīvesbiedrs? Mēs ļoti uztrauktos, vai ne! Zinu, ka es uztrauktos. Bet kāpēc?

Es uztrauktos tāpēc, ka man vairāk rūp cilvēku, nekā Dieva domas. Es esmu bijis situācijās, kas ļoti kompromitē manu reputāciju un manu liecību. Tomēr es arī zināju, ka es biju ielikts šajās situācijās tāpēc, ka Dievam bija noteikts nolūks un plāns, kas tālu pārsniedza manu personīgo reputāciju vai pat Viņa paša.

Vai mēs esam labprātīgi tikt atbrīvoti no sava imidža? Vai mēs esam labprātīgi stāvēt bezvainīgi Dieva priekša, pat ja cilvēki mūs notiesā? Es dedzīgi lūdzu Dievu, kaut mēs būtu labprātīgi uzticēties Jēzum, neņemot vērā, pēc kā tas izskatās, pat ja tas sagrauj mūsu "labo" reputāciju.